Norvēģija atrodas tādos pašos platuma grādos kā Aļaska, Grenlande un Sibīrija, bet, salīdzinot ar šiem reģioniem, Norvēģijas klimats ir patīkamāks.
Vasara
Jūlija beigas un augusta sākums ir viskarstākais laika periods Norvēģijā. Dienas ir garas un gaišas. Temperatūra jūlijā un augustā var sasniegt +25 līdz +30 grādus pēc Celsija. Vienlaicīgi ir jūtams minimāls gaisa mitrums.
Jūras ūdens temperatūra var sasniegt +18 un vairāk grādus pēc Celsija, kā rezultātā peldēšana ir kļuvusi par populāru laika pavadīšanas veidu.
Karstākie un noturīgākie laika apstākļi ir dienvidu kalnu austrumu pusē, ieskaitot dienvidkrastu starp Mandāli un Oslo.
Arī tālāk uz ziemeļiem vasaras temperatūra ir samērā patīkama, dažkārt pārsniedzot +25 grādu atzīmi.
Tomēr arī vasarā laiks var būt mitrs un mainīgs, īpaši Norvēģijas rietumu, centrālajā un ziemeļu daļā.
Ja vēlaties redzēt pusnakts sauli, jums ir jādodas uz valsts ziemeļiem aiz Ziemeļu polārā loka.
Rudens
Rudenī ainava iekrāsojas zelta krāsās. Septembrī temperatūra pamazām krītas, šis ir vispiemērotākais laiks ogu un sēņu lasīšanai.
Rudenī sauszeme zaudē vairāk siltuma nekā jūra, tāpēc piekrastes rajonos ir augstāka temperatūra. Septembrī visaugstākā vidējā temperatūra ir Oslofjorda tālākajā daļā. Savukārt Rūgalannes un Hordalannes piekrastes ir vissiltākie rajoni vēlā rudenī.
Ziema
Ziema pārvērš Norvēģiju par sniega klātu paradīzi.
Zemākajos iekšzemes rajonos, kā arī Norvēģijas dienvidu un ziemeļu daļās ziemas vidējā temperatūra mēdz nokrist ļoti zemu. Lai arī ne katru gadu, tādos iekšzemes apgabalos kā Finnmarka, Trumsa, Centrāl- un Austrumnorvēģija temperatūra var nokristies pat līdz -40 grādiem pēc Celsija.
Citos piekrastes rajonos ziemas ir salīdzinoši siltākas, taču laiks pārsvarā ir apmācies, bieži līst lietus un var pat piedzīvot spēcīgas vētras.
Pavasaris
Visaizraujošākos skatus Norvēģijā var vērot no maija līdz jūnija vidum, kad mostas koki un ziedi un kūstošie kalnu sniegi un ledus pārpludina ūdenskritumus. Hardargerfjorda ziedošie augļu dārzi maijā ir kā ainavas no paradīzes.
Maijā ir vairākas valsts svētku dienas, un norvēģi pilnībā izmanto šo laiku, lai svinētu pavasara atnākšanu pēc garās ziemas.
Pavasaris ir gadalaiks, kad temperatūras atšķirības starp valsts dienvidu un ziemeļu daļām ir vislielākās. Tas ir arī laiks, kad ir ievērojamākās svārstības starp dienas un nakts temperatūrām.
Agrā pavasarī augstākā vidējā temperatūra ir Rietumnorvēģijas piekrastes zonā, taču maijā vissiltāk ir Dienvidaustrumnorvēģijas dienvidu daļā.
Laikapstākļi pavasarī var būt ļoti mainīgi. Dažreiz ir tik auksts, ka uzsnieg sniegs, bet citas dienas ir tik siltas, ka var sēdēt ārā un sauļoties. Pavasara mēneši mēdz arī būt ļoti vējaini.
Atcerieties, ka kalnos laikapstākļi ir īpaši nepastāvīgi un temperatūra ir ļoti svārstīga. Tāpēc, vasara vai ziema, rudens vai pavasaris, esiet gatavi piedzīvojumiem brīvā dabā un paņemiet līdzi labus apavus un siltas drēbes.
Vidējā dienas temperatūra
|
Kad/kur |
Oslo |
Bergena |
Tronheima |
Būde |
Trumse |
|
Janvāris |
-2.3 |
2.7 |
-1.6 |
-1.3 |
-3.8 |
|
Februāris |
-1.3 |
3 |
-0.7 |
-0.9 |
-3.1 |
|
Marts |
2.4 |
4.9 |
2.1 |
-1 |
-1 |
|
Aprīlis |
7.3 |
8 |
5.1 |
3.8 |
1.7 |
|
Maijs |
14 |
12.9 |
10.5 |
8.5 |
6.1 |
|
Jūnijs |
17.6 |
15.1 |
13.2 |
11.8 |
11 |
|
Jūlijs |
19.9 |
16.6 |
15.3 |
14.1 |
13.7 |
|
Augusts |
18.7 |
16.3 |
14.9 |
13.8 |
12.5 |
|
Septembris |
13.7 |
13.3 |
11.3 |
10.7 |
8.4 |
|
Oktobris |
8.1 |
9.8 |
6.7 |
6 |
3.3 |
|
Novembris |
2.3 |
5.8 |
1.8 |
1.7 |
-1 |
|
Decembris |
-1.4 |
3.3 |
-1.1 |
-0.5 |
-3 |
|
Avots: Meteoroloģijas institūts |