Rietumu piekraste
Pasaulē nav daudz vietu, kas savu ainavu krāšņumā var sacensties ar Rietumorvēģijas fjordiem. Daudzi no tiem ir dziļi un šauri, ar augstiem, klinšainiem krastiem, kas izaug tieši no ūdens, un ūdenskritumiem, kas gāžas lejup no liela augstuma. Taču ir arī vieglāk pieejami, cilvēkam “draudzīgi” fjordi, kur, pateicoties auglīgajai zemei un jūras bagātībām, ir izveidojušās pārtikušas kopienas.
Norvēģijas fjordu daudzveidībai ir arī citas izpausmes. Piemēram, vasarā var uzsākt dienu, slēpojot Folgefonnas ledājā, un, dienu nobeidzot, vakarā izpeldēties jūrā. Dažviet ziedoši augļu koki sastopas ar sniegotiem kalniem. Vērojot ūdenskritumu, kuru dēvē par Līgavas plīvuru, var baudīt dabas brīnumu kopā ar tehnikas brīnumu, līkumojot pa Ērnevaienas serpentīnu Troļļu takas ceļos. Var arī priecāties par Bergenas un Stāvangeres pilsētu apmeklējumu, kur vienuviet sadzīvo burvīga koka arhitektūra ar moderno kuģniecību un naftas industriju.
Skats uz Geirangerfjordu. Foto: CH / Innovation Norway
Norvēģijas centrālā daļa
Norvēģijas centrālajai daļai bijusi būtiska loma valsts vēsturē. Kauja pie Stiklestādes, kas notika 1030. gadā, kļuva par pagrieziena punktu kristietības izplatībā Norvēģijā. Vairāk nekā četrus gadsimtus Nīdārūsa, kas ir Tronheimas sākotnējais nosaukums, bija valsts politiskais, reliģiskais un tirdzniecības centrs, kā arī svētceļojumu galamērķis Viduslaikos.
Nīdārūsas katedrāle ir lielākā Viduslaiku kulta celtne Skandināvijā, tā lepojas ar brīnišķīgām skulptūrām un skaistām logu vitrāžām. Sākotnējā baznīca tika uzbūvēta vietā, kur pēc nāves kaujā pie Stiklestādes apglabāts Sv. Ūlavs.
Tronheima ir ievērojama ar koka arhitektūru, kuras vissenākie paraugi vērojami gar ostas malu un upi, liecinot par pilsētas ilgo tirdzniecības vēsturi.
Uz austrumiem no Tronheimas atrodas ļoti labi saglabātā ogļraču pilsētiņa Rērūsa. Šī pilsētiņa ar tās unikālo baznīcu un ap simtu pasakainu koka namiņu ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Baznīca Rērūsā. Foto: Terje Rakke / Nordic Life AS / Innovation Norway
Ziemeļnorvēģija
Ziemeļnorvēģijā pusnakts saule lej skaidru gaismu pār noslēpumainiem salu arhipelāgiem, dziļiem fjordiem, sniegotiem kalniem, leknām ganībām un plašiem tīreļiem. Šī reģiona īpašās gaismas burvīgums ir iedvesmojis daudzus rakstniekus, mūziķus un māksliniekus.
Krāšņā Ziemeļnorvēģija piedāvā daudz bagātību. Vienalga – vai ceļosiet ar piekrastes tvaikoni, vai arī pa ceļu, skatam pavērsies burvīgi ciemati un senas tirdzniecības vietas, kur var iepazīties ar vietējiem ļaudīm un kultūru. Te var satikt sāmus – ziemeļu iedzimtos – un uzzināt daudz ko par viņu tradīcijām un mūsdienu dzīvesveidu.
Kaut gan šis reģions atrodas tik tālu ziemeļos, pateicoties mērenajiem Golfa straumes ūdeņiem, kas ieskauj piekrasti, te ir maigs klimats. Tiem, kas vēlas izmēģināt naktsdzīvi, kā arī baudīt kultūras notikumus, ir jādodas uz Trumsi, pilsētu, ko nereti dēvē par “Ziemeļu Parīzi”. Var doties arī uz Nordkapu, lai izbaudītu skatu no Eiropas vistālākā ziemeļu punkta.
Rambergas pludmale Lufutu salās. Foto: CH / Innovation Norway
Dienvidnorvēģija
Šajā reģionā, kur vasarā vienmēr ir labs laiks, ir gan burvīgi kūrorti, kur dzīve kūsāt kūsā, gan pasakaina daba, gan plašs kultūras pasākumu piedāvājuma spektrs iekšzemes teritorijā. Mazpilsētiņas un ciemati ir savērti kā pērlītes gar piekrasti, bieži vien – drošā klinšaino piekrastes saliņu aizsegā.
Senatnē tirdzniecības kuģiem un zvejnieku laivām bija ļoti svarīgi, lai būtu labas, drošas ostas, un šīs jūras ostas pamazām attīstījās par svarīgiem tirdzniecības un kultūras centriem. Vasarā vietējos tirgos ir augļu, ogu un visdažādāko dārzeņu pārpilnība un, protams, svaigas zivis. Bet var jau būt, ka jūs vēlētos tās zvejot paši.
Iekšzemē, taču ne īpaši tālu no piekrastes, ir kalni un ielejas, ezeri saldūdens zvejai, rāmi meži un augstieņu tīreļi. Kā zināms visiem kalnu slēpošanas mīļotājiem, slēpošanas šūpulis ir Morgedāle Tēlemarkas rajonā. Bet turpat netālu pa Tēlemarkas kanālu var doties no piekrastes dziļi zemes iekšienē ar cienījamo motorkuģi “Victoria”. Šis kanāls par tā atjaunošanu un saglabāšanu ir ieguvis “Europa Nostra” augstāko apbalvojumu.
Lingēra Dienvidnorvēģijas krastā. Foto: Matti Bernitz / Innovation Norway
Austrumnorvēģija
Austrumnorvēģija lepojas ar ainavu dažādību, sākot no līdzeniem, paugurainiem lauksaimniecības apvidiem un līdz pat dramatiskiem, augstiem kalniem. Šajā reģionā atrodas galvaspilsēta Oslo, kā arī Norvēģijas vecākā pilsēta Tensberga, Norvēģijas lielākais ezers Mjēsa un Norvēģijas augstākais kalns Galdhepigens (2469 m).
Austrumnorvēģija ir visblīvāk apdzīvotais Norvēģijas reģions, kas bagātīgā klāstā piedāvā kultūras pasākumus un brīvdabas atpūtas iespējas. Lielu daļu no šī reģiona klāj meži, bet neskaitāmie ezeri un upes piedāvā brīnišķīgas zvejas iespējas. Unikāls piedzīvojums kultūras un arhitektūras iepazīšanas ziņā ir Hāmaras gandrīz 100 gadus veco katedrāles drupu apmeklējums pie Mjēsas ezera.
Oslofjorda augšdaļā atrodas galvaspilsēta, kas piedāvā plašas un daudzveidīgas koncertu, teātru un operas, muzeju un galeriju apmeklēšanas iespējas. Oslo ir arī slavena ar tās naktsdzīvi, neformālajām ielu kafejnīcām, daudzajiem restorāniem un plašām iepirkšanās iepējām.
Pavisam netālu no Oslo atrodas skaistās, līkumotās Numedāles, Hallingdāles, Egedāles un Gudbransdāles ielejas. Tāpat arī viegli sasniedzamā attālumā ir plašas ainavas, gleznaini piekrastes ciematiņi un milzīgas, civilizācijas neskartas kalnu teritorijas.
Galhēpigens. Foto: Johan Wildhagen / Innovation Norway