Valsts izdevumi pētniecības nozarē ir aptuveni 18% no kopējiem darbības izdevumiem izpētei un attīstībai (R&D). Starptautiskā kontekstā šī summa ir relatīvi neliela, taču tas izskaidrojams ar faktu, ka Norvēģijas komercsektorā ir tikai dažas plaša mēroga korporācijas, kurām ir pietiekami daudz savu līdzekļu fundamentālo pētījumu veikšanai. Norvēģijā mazāk kā 7% zinātniskās izpētes darba tiek veikts privātajā sektorā, un gandrīz trīs ceturtdaļas Norvēģijas pamatpētniecības aktivitāšu notiek tieši augstākajās mācību iestādēs – universitātēs un augstskolās.
Viena no galvenajām Norvēģijas zinātniskās pētniecības prioritātēm ir turpmāka ilgtermiņa zinātniskās pētniecības stiprināšana visās jomās un universitātēs, augstskolās un pētniecības institūtos. Šīs iestādes ir Norvēģijas pētniecības sistēmas stūrakmeņi – te notiek apmācība, balstoties uz pētniecības darbu, te tiek izaudzināti jaunie pētnieki un tiek ģenerētas jaunas zināšanas un nodotas tālāk sabiedrības un rūpniecības vajadzībām. Viens no valdības galvenajiem uzdevumiem ir šīs pētniecības vides palielināšana un uzturēšana.
Augstākās izglītības iestādēm tiks piešķirts vairāk resursu un vairāk līdzekļu paredzamajiem pētījumiem. 2002. gadā minētajā jomā tika ieviestas jaunas formas finansiālais atbalsta mehānisms, kas orientēts uz pētījumu rezultātu.
• Augstākās izglītības iestādēm tiks piešķirti lielāki līdzekļi un paredzamāks pētniecības fiansējums. Jaunas un uz rezultātu orientētas finansējuma formas tika ieviestas 2002. gadā.
• Tiks palielināti Norvēģijas Pētniecības padomes piešķīrumi ilgtermiņa pamatpētniecībai.
• Institūcijās tiks modernizēts un papildināts zinātniskais aprīkojums.
• Tiks piesaistīts vairāk pētnieku.
• Tiks pastiprināti centieni panākt dzimumu vienlīdzību pētniecības sektorā.
• Īpaši tiks strādāts, lai piesaistītu sievietes matemātikas un dabaszinātņu jomās, kā arī vadošos zinātniskos amatos.