Augstākās izglītības sistēmā ir ietvertas visas universitāšu un augstskolu studiju programmas, un, lai iestātos augstākās izglītības iestādē, parasti pastāv prasība par sekmīgi apgūtu trīsgadīgo vidusskolas programmu. Izņemot nedaudzas privātās augstskolas, visas augstākās izglītības iestādes ir valsts pārziņā. Parasti Norvēģijas augstākās izglītības iestādē par mācībām nav jāmaksā, taču mācību maksa var tikt prasīta atsevišķās profesionālās izglītības un specializētajās izglītības programmās, kā arī dažās privātajās mācību iestādēs.
Papildus akadēmiskajām aktivitātēm visas augstākās izglītības iestādes, un it īpaši universitātes atbild par vispārēju pētniecisko aktivitāšu veikšanu un pētnieku apmācību, galvenokārt maģistratūras un doktorantūras līmenī.
Augstākās izglītības iestādes
Norvēģijā ir sešas universitātes: Oslo Universitāte (visvecākā un lielākā), Bergenas Universitāte, Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāte (NTNU) Tronheimā, Trumses Universitāte, Stavangeres universitāte un Norvēģijas Dzīvo zinātņu universitāte Osā. Sešas specializētās augstskolas ir Norvēģijas Ekonomikas un biznesa vadības augstskola Bergenā un Norvēģijas Mūzikas akadēmija, Norvēģijas Sporta augstskola, Norvēģijas Veterinārā augstskola, Norvēģijas Luteriskā teoloģijas augstskola (MF) un Oslo arhitektūras un dizaina augstskola, kas visas atrodas Oslo. Divas valsts humanitārās koledžas atrodas Oslo un Bergenā.
Valsts augstskolu sistēma tika paplašināta, lai decentralizētu augstākās izglītības ieguves iespējas, padarot to pieejamu visā Norvēģijā. 25 augstskolas piedāvā virkni profesionāli orientētu studiju programmu, ko nepiedāvā universitātes. Studiju programmas parasti ilgst no diviem līdz četriem gadiem. Daudzas augstskolas piedāvā arī mācību programmas maģistratūras un doktora līmenī. Daudzi studenti grāda iegūšanai kombinē kursus no abu veidu augstākās izglītības iestādēm.
Grādu sistēma
Norvēģija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas apņēmusies sasniegt Boloņas procesā Eiropas augstākajā izglītībā izvirzītos mērķus. Turklāt 2003. gadā Norvēģija pabeidza īstenot trīsgadīgo augstākās izglītības kvalitātes reformu, kuras viens no mērķiem bija studentu mobilitātes uzlabošana un starptautiskā sadarbība izglītības jomā. Pēc jaunās grādu sistēmas ieviešanas (skat. 1. zīm.) studentiem, kas vai nu daļēji, vai pilnībā pabeiguši augstāko izglītību Norvēģijā, ir daudz vieglāk panākt, lai iegūto kvalifikāciju atzīst citās valstīs.
Piezīme: Diagrammā nav ietverti izņēmumi.
Kredītpunkti un grādu skala
Augstākās izglītības iestādēs studiju kursi tiek novērtēti ar kredītpunktiem, saskaņā ar Eiropas Kredītpunktu pārnešanas un uzkrāšanas sistēmu (ECTS). Dienas nodaļas studenta darba apjoms viena akadēmiskā gada laikā līdzinās 60 ECTS kredītpunktiem. Studentu zināšanas gan bakalura, gan maģistra līmeņa programmās vērtē ar atzīmi skalā no A (augstākais novērtējums) līdz F (“izkritis”), kur E ir zemākā pieļaujamā atzīme, lai pārbaudījumu uzskatītu par nokārtotu. Turklāt dažus pārbaudījumus vērtē ar “ieskaitīts”/”neieskaitīts”.